Cēsu Tūrisma informācijas centrs
Pils laukums 9, Cēsis
Latvija LV-4100
Tel. +371 64121815, +371 28318318
info@cesis.lv

No 1.maija līdz 30.septembrim:
Pirmdiena - 
svētdiena 10:00 - 18:00
Follow us
» Vēsturiskie interjeri

Cēsu Vēstures un mākslas muzeja ekspozīcijas
 „Cēsis – Latvijas vēstures simbols” autori:

Cēsu Vēstures un mākslas muzeja galvenā speciāliste Vija Rozentāle
• Cēsu Jaunā pils un pilsmuiža

Cēsu Vēstures un mākslas muzeja galvenā speciāliste Dace Cepurīte
• Cēsu senie iedzīvotāji vendi – latgaļu un lībiešu zemēs. 10. - 13.gs.

Cēsu Vēstures un mākslas muzeja galvenais speciālists Gundars Kalniņš
• Vācu ordeņa Cēsu pils no 13. gs. sākuma līdz 16. gs. beigām.
• Cēsu pilsēta no 13. gs. sākuma līdz 16. gs. beigām
• Wenden 1577

Cēsu Vēstures un mākslas muzeja galvenais speciālists Tālis Pumpuriņš
• Sarkanbaltsarkanais karogs Cēsu un Latvijas vēsturē.
• Cēsis un Latvijas brīvības cīņas

Cēsu Vēstures un mākslas muzeja vadītāja Dace Tabūne
• Cēsis - nozīmīgs administratīvais, politiskais un saimnieciskais centrs 16. – 19. gs.
• Cēsu pilsētas un novada ieguldījums latviešu izglītības, kultūras un  nacionālās pašapziņas veidošanā un attīstībā 18. – 19. gs. 
• Cēsis -  kultūras dzīves centrs Vidzemē.

Vēsturisko interjeru ekspozīcijas autors un iekārtotājs mākslas zinātnieks Dainis Bruģis

Vēstures ekspozīcijas mēbelējuma dizaina projekta autors mākslinieks interjerists Mārtiņš Heimrāts.

Vēstures ekspozīcijas iekārtotājs arhitekts Raitis Jelēvičs.


Vēsturiskie interjeri


 Ēkas  pirmajā stāvā, kurā pilsmuiža laikā atradās saimniecības telpas, to apdare, domājams,  bija vienkārša – balsinājums vai monohroms sienu un griestu krāsojums. Šobrīd pirmā stāva telpu velvēm saglabāts raupjš, nelīdzens kaļķu – grants javas pārziedums un balsinājums.
 Otrajā stāvā vēsturiski un mākslinieciski nozīmīga 18. gs. beigu un 19. gs. sākuma telpu apdare  konstatēta gandrīz visās pils telpās. To paredzēts restaurēt vai rekonstruēt ar atsevišķu autentiskās apdares etalonframentu iezīmēšanu.
   18. gadsimta otrajā pusē - otrajā stāvā, iekārtojot istabas dzīvošanai un viesu uzņemšanai, dominēja agrīnā klasicisma stilistikai raksturīgie atturīgie, bet pietiekami izsmalcinātie interjeri. Atsevišķās istabās dzegu un griestu profiljoslu posmi klāti ar plānu zeltījumu, savukārt sienu plaknes, domājams, klājusi rāmjos liktas auduma vai papīra tapešu apdare. Sienu lejasdaļā ar profillīsti atdalīts cokols.
   Atšķirīga, bet Latvijas mākslas vēsturē jau par unikālu vērtēta, ir Lielajā salonā uz sienām konstatētā greznā brīvrokas gleznojumu kompozīcija temperas tehnikā divos gleznojuma slāņos. Jaunākajā no tiem attēlota pušķī sasieta lenta, sārtu rožu vītņu festoni, ar botānisku precizitāti parādīti lapoti augu stublāji ar rožu ziediem. Gleznojuma centrā uz vairāku toņu zilas drapērijas, kura dekorēta ar bārkstīm un pērlītēm, gleznots augļu trauks, pildīts ar dažādiem augļiem. Vienotā kompozīcijā ar rožu festoniem to savieno akanta lapas nenoslēgta apļa veidā un dzelteni brūnos toņos gleznotie stilizētie trauki ar vertikāliem lapotiem augu stumbriem. Telpā notiek darbs pie gleznojumu restaurācijas.
   Vērtīgi 18. gs. beigu grīdu segumi - iluzori krāsots priedes koka dēļu parkets un oriģinālā krāsojuma priedes koka dēļu grīda,  konstatēta Lielajā un Mazajā salonā. Notiek darbs pie tās restaurācijas.
   19. gadsimta pirmajā pusē – veidota klasicisma uzplaukuma laikam, vēlāk bīdermeijera laikmetam raksturīgā jauna sienu krāsojuma kompozīcija.
   19. gs. sākumā to veidoja atdalīta cokola plakne sienas apakšējā daļā, ornamentēta frīzes josla sienas augšējā daļā, bet monohromi krāsoto sienas plakni atdzīvināja vairāku krāsu šļakstījums. Šāda veida sienu dekoratīvā apdare konstatēta divās otrā stāva telpās – guļamistabā un kabinetā, kur šobrīd veikta minētās apdares rekonstrukcija.
   19. gs. 2. ceturksnī interjeru apdarē dominē bīdermeiera iezīmes. Izcils bīdermeiera laikmetam raksturīgs interjera apdares paraugs ir Jaunās pils t.s. „kafijas istabas” dekoratīvais krāsojums ar iluzoru svītraina auduma telts iespaidu. Latvijas vēsturiskās apbūves interjeru klāstā šāda tipa apdare konstatēta pirmo reizi. Telpā notiek darbs pie krāsojuma restaurācijas un interjera ekspozīcijas izveidošanas.
    Līdzīga dekoratīvā krāsojuma sistēma platās vertikālās joslās, imitējot svītrotas telts interjeru, greznoja arī Lademahera torņa trešā stāva telpu viesistabu jeb salonu, vēlāko bibliotēku. 19. gs. vidū to nomainīja grezna polihroma apdares sistēma ar gleznotām drapērijām un citiem dekoratīviem elementiem.
   19. gadsimta otrajā pusē – veidota historisma stila interjeriem raksturīga interjeru apdare.
   19. gs. 3. ceturksnī to veido sienu plaknes krāsojums ar rāmju sistēmu zilganpelēkos un brūnos toņos, kuru konstatēja otrā stāva austrumu stūra telpā – viesu guļamistabā. Domājams, ka līdzīgi vienkārši rāmji bija krāsoti arī citās telpās.
   19. gs. beigās lielākajā daļā interjeru bija tapešu apdare. Nelieli to fragmenti vai sagatavotās avīžu kārtas bija saglabājušies grūti pieejamās vietās Lielajā salonā un viesu guļamistabā. Savukārt griestu plafonus, iespējams, klāja gleznojumi. Saglabājies Mazā salonā griestu plafona grezns gleznojums eļļas krāsās. Šobrīd notiek tā restaurācija.
   Pils torņa trešajā stāvā 19. gs. 3. ceturksnī iekārtojot bibliotēkas neogotisko interjeru ar ozolkoka grāmatu skapjiem, kuri aizsedza lielāko sienas daļu, grezno sienu apdari nomainīja marmorējuma raksts ar nedaudz atšķirīgu marmorētu paneļa daļu un balsinātu griestu kupola daļu.
   Raksturīgs historisma laikmeta interjera apdares piemērs ir arī torņa kāpņu telpas visu koka plakņu – kāpņu margu, kāpņu balsta kolonu, sienu dēļu apšuvuma, bibliotēkas durvju, kā arī torņa telpu logu krāsojums āderējuma tehnikā. To veidoja kā koka šķiedras imitāciju, lai panāktu kāda cēlkoka apdares ilūziju. Šobrīd notiek darbs pie telpu interjera apdares rekonstrukcijas un interjeru ekspozīcijas izveidošanas.



Printēt









konferencem.lv

Cita puke