Cēsu Tūrisma informācijas centrs
Pils laukums 9, Cēsis
Latvija LV-4100
Tel. +371 64121815, +371 28318318
pils@cesis.lv

No 1.maija līdz 30.septembrim:
Pirmdiena - 
svētdiena 10:00 - 18:00
Follow us
» Kultūras centrs » Par Cēsu Kultūras centru » Vēsture

Cēsu Kultūras centra vēsture

Kultūras centra ēka (Raunas 12, Cēsis) būvēta 1915.gadā kā Viesīgās Biedrības nams par tautas saziedotiem līdzekļiem un visu pastāvēšanas laiku darbojusies kā kultūras norišu vieta – gan padomju, gan neatkarīgās Latvijas laikā.

Cēsu Kultūras centra vēsture aizsākas ar Cēsu Viesīgās biedrības dibināšanu XIX gadsimta nogalē, kuras paspārnē darbojās teātris, jauktais koris, priekšlasījumu un dāmu komitejas. Grāmatu toreiz nebija daudz, tās bija salīdzinoši dārgas, un vēl ilgi priekšlasījumi bija vienīgais iespējamais zināšanu apguves veids vienkāršajam cilvēkam.

Cēsu Viesīgās biedrības nams (Raunas 12, Cēsis) tiek uzcelts 1914. gada beigās, noturot namā pirmo biedrības kopsapulci 1915. gada februāri. Pirmā pasaules kara laikā biedrības rūpes veltītas Kurzemes bēgļu apgādei, karā ievainoto kopšanai un brīvprātīgo izvadīšanai uz fronti. Vācu landesvēram atkāpjoties, 1919. gadā Viesīgās biedrības nams diemžēl tiek nodedzināts. Tomēr 1922. gadā nama atjaunošana ir pabeigta, rosīgi darbu atsāk Cēsu teātris, tiek nodibinātas literārā un sporta sekcijas.

Namā noris aktīva kultūras dzīve līdz padomju okupācijai 1940.gadā, kad likvidācijas komisijai tiek nodotas visas biedrības grāmatas, inventārs un īpašums. Tomēr arī Otrā pasaules kara laikā namā noris aktīva sabiedriskā darbība, tiek iestudētas teātra izrādes un 1943.gadā zem Lielvācijas karoga norit Cēsu novada Dziesmu svētki.

Pēckara gados kultūras nams bija vienīgā vieta Cēsīs, kur varēja pulcēties. Namā notika gan pašdarbības kolektīvu mēģinājumi, gan balles un sporta spēles. Lielā zāle bija vieta, kur spēlēt basketbolu un volejbolu. Namā darbojas kori, teātris un simfoniskais orķestris. Mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi brauc uz koncertiem Padomju Savienībā. Kultūras nama metodiķi strādāja, lai svētkos ielikt padomju saturu, rēķinoties ar padomju cenzūru. Kultūras namā kopā ar kultūras programmu tika iekārtotas imitētas Maskavas Vissavienības tautas saimniecības sasniegumu izstādes kopijas.

Vēlāk parādās pirmās organizētās diskotēkas. Astoņdesmitajos gados pieaug vieskoncertu skaits, tiek piedāvāti dažādi kursi pieaugušajiem, darbojas estrādes deju grupa un orķestris. Atmodas laikā daudzi aktīvie pašdarbnieki iesaistās politiskajās aktivitātēs, tiek dibināti jauni folkloras ansambļi. Cēsu kolektīvu dalībnieki ar īpašu pacēlumu atceras 1990.gada Dziesmu svētkus, kuros pirmoreiz piedalās trimdas latvieši.

1999.gadā kultūras namā tiek iebūvētas mazās ērģeles, un Ērģeļu zālē koncertus var sniegt mūzikas skolu audzēkņi. Kultūras nama vadībai jāiemācās saimniekot tirgus apstākļos, saglabājot līdzsvaru starp augstvērtīgu kultūras piedāvājumu, kultūras līdzdalības iespējām un ierobežoto finansējumu. Nama iekārtojums vairs neatbilst mūsdienu prasībām, un tā rekonstrukcijai nepieciešams finansējums. Šāds finansējums 2009.gadā tiek piesaistīts no Eiropas Savienības struktūrfondu palīdzības, lai pēc arhitekta Jura Pogas projekta 2010.gadā tiktu uzsākta nama pārbūve.

2013.gadā, pēc ēkas rekonstrukcijas, apmeklētājiem durvis vērs moderns daudzfunkcionāls mūzikas un mākslas centrs ar akustisko koncertzāli 800 skatītāju vietām.


Detalizēti par Cēsu kultūras centra vēsturi un personībām, kas darbojušās namā Raunas ielā 12 var lasīt Cēsu Kultūras centra izdotajā grāmatā „Cēsnieka sirdsbalss”(2010), autore Guna Rukšāne.
Grāmata nopērkama Cēsu Izstāžu namā, cena 2,70 Ls.


Printēt











konferencem.lv

Cita puke