Cēsu Tūrisma informācijas centrs
Pils laukums 9, Cēsis
Latvija LV-4100
Tel. +371 64121815, +371 28318318
info@cesis.lv

No 1.oktobra līdz 30.aprīlim:
Pirmdiena - slēgts;
Otrdiena-Sestdiena - 10:00 - 17:00
Svētdiena- 10:00-16:00
Follow us
» Cēsu muzejs » Izstāžu nams » Novada mākslinieki » Cēsu novada mākslinieki

Cēsi ar savu īpašo auru, estētiski sakopto un ainavisko apkārtni ir izauklējušas ne vienu vien Latvijā un ārzemēs pazīstamu mākslinieku. Par savu "šūpuli" Cēsu pilsētu un apkārtni sauc arī vairākas mākslinieku dzimtas.

Tēlnieks Kārlis Jansons (1896-1986) Ir viens no latviešu profesionālās tēlniecības pamatlicējiem, viens no izcilākajiem memoriālās tēlniecības žanra meistariem Latvijā.

Tēlnieks Andrejs Jansons
(1937-2006) Kārļa Jansona dēls. A. J. Strādājis monumentālajā un memoriālajā tēlniecībā. Atmodas laikā A. J. Atjaunoja  padomju varas iznīcinātos tēva K.Jansona  darbus- Jelgavā, Rēzeknē, Balvos.

Tēlniece Maija Baltiņa
(1941)Darbi bronzā un akmenī.

Tēlnieks Matiass Jansons
(1973)Tēlnieku Jansonu dinastijas pārstāvis trešajā paaudzē. Strādā Cēsu dzimtas tēlnieku darbnīcā ‘’Siļķēs’’. Darbi bronzā, granītā.

Gleznotājs Arturs Dronis
(1904-1995)Mākslinieks un skolotājs.1934. g. beidza LMA Ģ. Eliasa figurālo meistardarbnīcu.  A.D. –liriķis mākslā , darbos- Gauja, Cēsu nami un laikabiedru portreti.

Gleznotājs Kārlis Baltgailis
(1893-1978)Mākslinieka izglītību ieguvis Penzas mākslas skolā un pēc tās beigšanas iestājās latviešu strēlnieku pulkos. Galveno vietu viņa daiļradē ieņēma strēlnieku frontes dzīves tēlojumi.

Gleznotājs un dekorators Jānis Rozenbergs
(1900-1966) Būtisku posmu mākslinieka dzīvē aizņēma  dekoratora un izstāžu iekārtotāja darbs Latvijā un ārzemēs. Pēc Otrā pasaules kara strādāja Cēsīs par skolotāju un daudz gleznoja dzimtās Cēsis un Gauju.

Scenogrāfs un gleznotājs Pēteris Rozenbergs
(1943-1995)Mākslinieka Jāņa Rozenberga dēls. Veidojis scenogrāfiju pāri par 50 izrādēm Latvijas  teātros. Kopā ar mākslinieku Romi Bēmu un toreizējo Cēsu muzeja direktoru Ivaru Zukuli 1982. iedibināja starptautisko akvarelistu plenēru ‘’Cēsis’’. Darbi akvareļtehnikā. Mākslā ievadījis arī meitu Kristīni Rozenbergu dz. 1976.gadā . Darbi grafikā un akvareļtehnikā.

Gleznotājs Ritums Ivanovs (1968.) Izglītojies Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolā , Latvijas Mākslas akadēmijā, papildinājies Humbolta universitātē ASV . Fotoreālismam  tuvu stāvoša glezniecība - šo glezniecības paņēmienu R. Ivanovs atklājis pats.

Kaspars Podnieks (1981) Izglītojies Cēsu mākslas skolā, Rīgas lietišķās mākslas vidusskolas un Latvijas Mākslas akadēmijas vizuālās komunikācijas nodaļas absolvents. K. Podnieka līnija mākslā ir to iznest dabā vai dabu ienest mākslā. K.P. ir savas daudzsološās daiļrades sākumā.

Gleznotāja Signe Vanadziņa (1973) Beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas profesora Induļa Zariņa glezniecības meistardarbnīcu. S. Vanadziņas glezniecība – spilgta , krāsaina un temperamentīga.

Gleznotāja un grāmatu grafiķe Elīza Vanadziņa.
(1975) Mācījusies Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolā un Latvijas Mākslas akadēmijas dizaina grafikas nodaļā. Izcilus sasniegumus guvusi grāmatu grafikā, piedaloties prestižās grāmatu mākslas izstādēs Eiropā.

Gleznotāja Laila Balode (1959) Beigusi Jaņa Rozentāla Mākslas vidusskolu un Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu. Strādā akvarelī un grāmatu grafikā.Ilggadēja Cēsu akvareļglezniecības plenēru dalībniece.

Stikla mākslinieks un pedagogs  Eero Rass. Absolvējis Tallinas Mākslas universitātes Stikla dizaina nodaļu.Mākslinieka stikla darbu izteiksme lakoniska un bieži ļoti asprātīga.

Koktēlnieks un pedagogs Vilnis Kļaviņš (1955) Absolvējis Liepājas mākslas vidusskolu un Latvijas Mākslas akadēmijas Pedagoģijas nodaļu.   Darbu sociālās tēmas  mākslinieciski tiek risinātas izteikti asprātīgi.

Keramiķe un pedagoģe Vita Vīksna (1962)Beigusi Rīgas Lietišķās māķslas vidusskolu un Latvijas Mākslas akadēmijas Keramikas nodaļu. Eksperimentē ar mālu,  izstādēm veidojot neparastu formu darbus .



Printēt









Cita puke