Svētā Jāņa baznīca ir otrs (līdztekus viduslaiku pilij) ievērojamākais arhitektoniskais objekts Cēsīs un viens no vecākajiem viduslaiku arhitektūras pieminekļiem Latvijā. Tā ir viena no senākajām sakrālā kulta celtnēm Latvijā. Baznīca tika celta 13. gs. sākumā Baltijas kristianizācijas laikā, Livonijas ordeņa vajadzībām, jo Cēsīs atradās ordeņa rezidence, līdz ar to Cēsis izveidojās par vienu no vissvarīgākajiem vācu varas centriem Baltijā. 
Sv. Jāņa baznīca tika iesvētīta 1284. g. Torņa smaile būvēta 1853. gadā. Dievnama siluets pilsētas panorāmā neļauj sajaukt Cēsis ne ar vienu citu pilsētu. Šī baznīca vienmēr bijusi pilsētas lepnums.

    Sv. Jāņa Baznīca ir 65 m gara un 32 m plata trīsjomu bazilika, ko rietumu galā ievada masīvais 65 m augstais zvanu tornis ar 15 m augsto gotisko smaili. Tā ir bijusi Livonijas ordeņa doms, tajā apglabāti ordeņa mestri, garīdznieki un bruņinieki. Baznīcas slieksnis atrodas tieši 100 metrus virs jūras līmeņa un ir vienādā augstumā ar Rīgas Pēterbaznīcas gaili.

    Altāra vidusdaļā izvietota slavenā igauņu mākslinieka Johana Kēlera (Johann Koler, Köler) altārglezna "Pieta" ("Golgāta", "Krustā sišana", "Kristus pie Krusta", 1858). Pirmās ziņas par baznīcās ērģelēm ir kopš 15. gs. Šodien Cēsu Sv. Jāņa baznīcā atrodas 1907. gadā uzstādītās izcilā vācu romantiskās ērģeļbūves meistara E. F. Valkera firmas Ludvigburgā (Vācijā) meistardarbs. Šīs ērģeles ir vienas no lielākajām Latvijas vēsturiskajām koncertērģelēm un sestās pēc lieluma valstī. Ērģelēm ir 41 reģistrs, trīs manuāli un pedālis.

    Mūsdienās Sv. Jāņa baznīcā notiek gan dievkalpojumi, gan pasaulē pazīstamu koru un ērģeļmūzikas koncerti, kā arī tiek rīkoti festivāli. Baznīcā darbojas evanģēliski luteriskā draudze. Ir iespējams pieteikt ekskursijas gida pavadībā.

Foto: Cēsu Tūrisma informācijas centrs arhīvs