Cēsu Tūrisma informācijas centrs
Pils laukums 9, Cēsis
Latvija LV-4100
Tel. +371 64121815, +371 28318318
info@cesis.lv

No 1.maija līdz 30.septembrim:
Pirmdiena - 
svētdiena 10:00 - 18:00
Follow us
» Cēsu muzejs » Jaunā pils » Pils vēsture » Cēsu jaunās pils vēsture

PILS VĒSTURE

Cēsu Jaunā pils ir viena no nedaudzajām 18. gadsimta pilsmuižas kungu dzīvojamām mājām Latvijā, kura iecelta viduslaiku pils nocietinājumu sistēmā – torņa un vārtu aizsardzības ēkas vietā, tādejādi radot savdabīgi pievilcīgu un romantisku muižas centra arhitektūru. Tās vēsture mērāma turpat piecu gadsimtu garumā.


Precīzs Jaunās pils būvniecības gads nav zināms. Tā celta kā pilsmuižas kungu dzīvojamā māja ap 1761. gadu, kad pilsmuiža piederēja fon Volfu dzimtai. 1777. gadā īpašumu par 96 000 dālderiem no barona Karla Adama fon Volfa (Wolf) nopirka majors, vēlāk grāfs Karls Eberhards fon Zīverss (Sievers, 1745–1821). Grāfu Zīversu dzimta pilsmuižā saimniekoja piecās paaudzēs līdz pat Latvijas Republikas agrārajai reformai 1920. gadā. Šajā laikā attīstījās muižas saimniecība, izveidojās mūsdienās redzamais pilsmuižas vēsturiskā centra komplekss un Jaunā pils ieguva savu patreizējo arhitektonisko veidolu.


Skats uz Jauno pili ap 1856. gadu.
Zīmējis Cēsu pilsmuižas īpašnieks grāfs Emanuels fon Zīvers.

Jaunajā pilī ievērojamākās pārbūves notikušas 1820.–1830. un 1840.–1850. gados, kad paaugstināja masīvo viduslaiku nocietinājuma torni ar diviem diametrā mazākiem stāviem un papildināja ēkas 18. gs. barokālo apjomu ar balkoniem un kolonām tās galvenajās fasādēs.
Cēsu Jaunā pils Lademahera tornis, dekorēts ar smailloka arkādēm un ailām, ir uzskatāms par vienu no pirmajiem neogotikas piemēriem Latvijas muižu arhitektūrā. Savukārt iekštelpās dominē bīdermeiera stila laikmetam raksturīgās 19. gs. pirmās puses interjera apdares.



Jaunā pils kā Latvijas armijas 8. Daugavpils kājnieku pulka
 štāba mītne 1920. – 1930. gados

Grāfu Zīversu dzimta Jaunajā pilī dzīvoja līdz Pirmajam pasaules karam. Īpaša loma Jaunajai pilij bijusi Latvijas valsts un armijas tapšanas laikā. 1919. gadā pēc Cēsu kaujām ēkā izvietojās Ziemeļlavijas Civilpārvalde. No 1922. gada1919. gada ēku savā rīcībā pārņēma Latvijas armija un līdz 1940.gadam te atradās Latvijas armijas 8. Daugavpils kājnieku pulka štābs un virsnieku klubs. Pēc Otrā pasaules kara ēkā tika izvietoti dzīvokļi, bet kopš 1949.gadā Jaunajā pilī iekārtots Cēsu vēstures un mākslas muzejs. Latvijas Trešās Atmodas laikā 1988. gada 22. oktobrī pils tornī Latvijas Tautas frontes Cēsu nodaļa pirmā Latvijā svinīgi pacēla Latvijas valsts karogu.
Lai akcentētu Jauno pili, tās vēsturi kā apmeklētājiem svarīgu un ieinteresējošu muzeja apskates objektu, saglabātu tās arhitektoniskās un mākslinieciskās vērtības, 2000. gadā tika uzsākta Jaunās pils arhitektoniskā un mākslinieciskā izpēte. No 2007. līdz 2012. gadam noritēja ēkas restaurācija, kā rezultātā Jaunā pils atguva savu vēsturisko veidolu un ēkā tika iekārtota vēstures un interjeru ekspozīcija „Cēsis – Latvijas vēstures simbols”.




Jaunās pils atklāšana pēc restaurācijas pirmās kārtas 2009. gadā




Printēt









Cita puke