Cēsu Tūrisma informācijas centrs
Pils laukums 9, Cēsis
Latvija LV-4100
Tel. +371 64121815, +371 28318318
info@cesis.lv

No 1.oktobra līdz 30.aprīlim:
Pirmdiena - slēgts
, Otrdiena - sestdiena 10:00 - 17:00, svētdienās 10:00 - 16:00
Follow us
» Cēsu pils » Viduslaiku pils » Būvvēsture » Pils būvvēsture

Pils būvvēsture
   
Precīzas ziņas par Cēsu pils celtniecības sākumu nav saglabājušās, taču atsevišķas norādes vēstures avotos ļauj pieņemt, ka tā uzsākta ap 1213. vai 1214.gadu. Spriest par pils sākotnējo izskatu ir diezgan grūti, jo turpmākajos gadsimtos tā ir ievērojami pārveidota. Pils būvēta augstienes stūrī, ko no divām pusēm norobežo dabīgas nogāzes; abās pārējās pusēs rakti aizsarggrāvji. Pils teritorijā atrodamie dolomītakmens slāņi aizsarggrāvju veidošanas laikā izmantoti kā pils celtniecībai nepieciešamo būvmateriālu ieguves avots. Gar norobežotā laukuma malām celts nocietinājuma mūris, bet ziemeļaustrumu malā celtas mūra ēkas. Pašā laukuma austrumu stūrī novietotās pils kapelas mūri ievērojamā augstumā saglabājušies līdz mūsdienām. Rūpīgais kapelas sienu mūrējums un jo īpaši saglabājušos konsoļu romāniskā forma šo pils daļu ļauj droši attiecināt uz pils senāko būvperiodu. Aizsargmūra iekšpusē vajadzēja būt arī citām celtnēm, kurās bez dzīvojamām telpām atrastos arī citas saimnieciskām vajadzībām. Domājams, ka vēl Zobenbrāļu ordeņa laikā aizsākts veidot arī priekšpiļu un pilsētas nocietinājumus.

   Pēc Zobenbrāļu ordeņa apvienošanās ar Vācu ordeni, Livonijā ieviesās monumentālu regulāru piļu būvtips – ordeņa kastelas, kuru kvadrātam tuvo plānojumu veidoja četri vairākstāvu korpusi ap iekšējo pagalmu. 13.gadsimta otrajā pusē Cēsu pils vecās iekšējās celtnes, izņemot kapelu, tika nojauktas un to vietā celta klasiska ordeņa kastela. Pils būvniecība notika pakāpeniski, bet rūpīgi ievērojot jau gatavu plānojuma koncepciju. Būvniecība sākta ar austrumu un dienvidu korpusu ārsienām, pēc tam ceļot austrumu korpusu, kurā bijušas izvietotas pils konventa ikdienas dzīvē nozīmīgas telpas- virtuve, kopīgā ēdamtelpa - remteris un guļamtelpas - dormitorijs. Pils būvniecība turpināta ar rietumu torņa un pārējo korpusu celtniecību. Pils dienvidu tornis līdz šim datēts ar 16.gadsimta sākumu, taču torņa arhitektoniskā izpēte ļāvusi to attiecināt uz vismaz 100 gadus agrāku periodu. Domājams, ka uz šo būvperiodu attiecināma arī pirmās priekšpils vārtu ēkas un pie aizsargmūra piebūvēto saimniecības korpusu celtniecība.

   Jauns posms Cēsu pils attīstībā sācies 15.gadsimta beigās, kad Livonijas ordeņa mestra Voltera fon Pletenberga valdīšanas laikā uzsākta pakāpeniska pils pārbūve. Šajā laikā pils papildināta ar trīs smagajai artilērijai piemērotiem apaļajiem torņiem - no mūra plaknes stipri izvirzītu torni galvenās pils ziemeļu stūrī un pa tornim pirmās priekšpils ziemeļrietumu un ziemeļaustrumu stūros. Līdz ar ziemeļu torņa izbūvi 15./16.gadsimta mijā, sākotnējais ziemeļu korpuss tika noārdīts un pārbūvēts no jauna tālāk uz ziemeļaustrumiem. Lai rietumu tornim atbrīvotu brīvu laukumu flankējošai aizsardzībai, pārveidots arī rietumu korpusa dienvidu gals, to pārceļot uz pagalma pusi. Šajā laikā pārbūvēta arī dienvidu korpusa pagalma siena, savukārt korpusa otrā stāva sākotnējais trīs atsevišķo telpu dalījums tika nomainīts ar vienu lielu telpu – jauno kapitulzāli. 16.gadsimta sākumā nojaukta rietumu torņa kvadrātiskā augšdaļa, kas no jauna izbūvēta apaļa. Torņa otrā stāva telpā izveidota mestra istaba, kas šobrīd ir izcilākais Cēsu pilī saglabājies interjers.



Printēt











konferencem.lv

Cita puke