Cēsu Tūrisma informācijas centrs
Pils laukums 9, Cēsis
Latvija LV-4100
Tel. +371 64121815, +371 28318318
info@cesis.lv

No 1.oktobra līdz 30.aprīlim:
Pirmdiena - slēgts;
Otrdiena-Sestdiena - 10:00 - 17:00
Svētdiena- 10:00-16:00
Follow us
» Cēsu muzejs » Viduslaiku pils » Dzīvā daba

Dzīvā daba

 Cēsu pils vēsturei veltītajās publikācijās tiek apgalvots, ka pils vairs nav apdzīvota kopš 1703.gada, kad Lielā Ziemeļu kara laikā to izpostījusi krievu armija. Tomēr tā gluži nav taisnība. Pamestās pils drupas drīz kļuva par iecienītu dzīvotni dažādām augu un dzīvnieku sugām. 1824.gadā savās ceļojuma piezīmēs kāds J.R.Engelmans raksta: „Te, kur kādreiz svinīgā greznumā pulcējās ordeņa mestri ar saviem bruņiniekiem, [..] tagad viss guļ drupās un sabrukušajos mūros ligzdo plēsonīgi putni un mājvietu rod naksnīgās pūces un sikspārņi.”

    Lai arī pils kļūšana par tūristu iecienītu apskates objektu un tai sekojošā pilsdrupu sakopšana, konservācija un labiekārtošana ir pakāpeniski mazinājusi šīs vietas bioloģisko daudzveidību, Cēsu pils un tai piegulošā teritorija vēl joprojām ir nozīmīga dzīvotne ievērojamam skaitam augu un dzīvnieku sugu. Turklāt atsevišķas sugas Latvijā ir reti sastopamas un ir aizsargājamas pat Eiropas līmenī. Līdz šim dabas pētnieku uzmanību visvairāk piesaistījuši Cēsu pilsdrupās ziemojošie sikspārņi. Sikspārņus Cēsu pilsdrupās pētniekiem pirmo reizi izdevies konstatēt 1978.gadā, kad astoņi īpatņi par savu ziemošanas vietu bija izraudzījušies 1960.gadā attīrīto ziemeļu torņa pagrabu. Kopš 1993.gada uzsākts sistemātisks pilsdrupās ziemojošo sikspārņu monitorings. Tā ietvaros katru gadu tiek veikta sikspārņu uzskaite, tādējādi iegūstot informāciju par ziemojošajām sikspārņu sugām un to skaita izmaiņām ilgākā laika periodā. Šajos apsekojumos konstatēts, ka Cēsu pilsdrupu pagrabos sastopamas piecas Latvijā ziemojošo sikspārņu sugas - ūdeņu naktssikspārnis, dīķa naktssikspārnis, Naterera naktssikspārnis, brūnais garausainis un ziemeļu sikspārnis. Potenciāli pils pagrabos varētu tikt konstatētas arī pārējās trīs Latvijā ziemojošo sikspārņu sugas – Branta naktssikspārnis, bārdainais naktssikspārnis un Eiropas platausis. Lai arī atsevišķi sikspārņi konstatēti pils dienvidu un rietumu torņos, par vērtīgāko sikspārņu ziemošanas vietu pilsdrupu teritorijā pētnieki atzīt apmeklētājiem slēgto ziemeļu torni.

    Pēdējo gadu laikā Cēsu pilsdrupās vairākkārt novērota meža cauna, pelēkais zaķis, vāveres un lapsa, savukārt 2000.gada vasarā Pils dārzā ganījusies stirna, kuras iekļūšana mūru ieskautajā teritorijā vēl joprojām ir neatminēta mikla. Bez tam Cēsu pilsdrupās un tām piegulošajā teritorijā ligzdo un barojas ievērojams skaits putnu sugu. Pils mūrus ligzdošanai ik vasaru izvēlas diezgan liela svīru kolonija. Svīres ir īsteni gaisa putni – tie paēd lidojot, padzeras, lidojumā pasmeļot ūdeni no parka dīķa, kā arī izguļas lidojot, nosēžoties vienīgi, lai ligzdotu. Lielākajās sienu spraugās ligzdo kovārņi, kas vasaras vakaros ar savu klātbūtni un ‘kjākšanu’ pilsdrupās vairo īpašo noskaņu. Dziļajās mūra šuvēs savas zīļu slēptuves rudenī ierīko sīļi. Diemžēl zīles tie noglabā tik daudzās un dažādās vietās, ka paši pēc tam ziemā lielāko tiesu no tām neatrod un, raugi, vasarā uz pils sienām jau zaļo mazi ozoliņi, kas ar savām saknēm palēnām drupina seno mūri. Sikspārņu iecienīto ziemeļu torni par savu dienas mājvietu ik pa laikam izvēlas meža pūce, savukārt citviet pilī vasarā bieži sastopamas ligzdojošas pīles, kuru draudīgā šņākšana, cenšoties aizbaidīt miera traucētājus, liek atminēties teiku par pils pagrabos mītošo čūsku ar pīles galvu.



Printēt