Ziemeļu un rietumu malā pili sargāja dabiskas nogāzes, savukārt jau 13.gadsimta sākumā abās pretējās pusēs tika izrakts aizsarggrāvis. Tas kalpoja ne vien pils aizsardzībai, bet arī kā pils būvniecībā izmantotā dolomītakmens ieguves avots. Aizsarggrāvis bijis līdz pat 6 metrus dziļš un ap 35 metrus plats. 18.gadsimta vidū, veicot Jaunās pils būvniecību, ievērojama daļa aizsarggrāvja tika aizbērta.